– Tas čalis, kurš ar krāpšanos un viltotu balsojumu mēģināja pārspēt tavu tēvoci?

– Tas pats. Turklāt viņš arī centās destabilizēt Beringtonu kompānijas darbību. Viņš pirka un pārdeva kompānijas akcijas katru reizi, kad tai radās kādas grūtības. Beigu beigās valdes priekšsēdētājam izdevās no viņa atbrīvoties, un vietu valdē ieņēma mana māte.

– Kāpēc manam tēvam vajadzētu sadarboties ar tādu kretīnu?

– Var jau gadīties, ka tas nemaz nav Fišers. Un tādējādi sanāk, ka pārspīlējam mēs abi.

– Cerēsim, ka tev taisnība. Tomēr es uzskatu, ka mums jātur acis un ausis vaļā. Gadījumam, ja tomēr pamanām kaut ko tādu, kas palīdzētu izprast visu šo mīklu.

– Laba doma. Jo vienu es zinu pavisam skaidri. Man negribētos iepazīt tavu tēvu no sliktās puses.

– Ja kādam no mums gadīsies noskaidrot, ka starp mūsu ģimenēm notiek kaut kas nelāgs, tas nepavisam nenozīmē, ka arī mums tajā visā jāiesaistās.

– Pilnībā piekrītu, – apstiprināja Sebastjans, vēl vairāk palielinot braukšanas ātrumu un izbaudot kārtējo jauno pieredzi. – Ko sacīja tavs pasniedzējs? Cik daudz grāmatu tev vēl jāizlasa līdz semestra sākumam? – viņš vaicāja un sāka apdzīt trīs kravas automašīnas, kas brauca rindā cita aiz citas.

– Viņš ieteica apmēram duci, taču man ir tāda nojausma, ka ne jau līdz pirmajai semestra dienai tās būtu izlasāmas.

Tobrīd Sebastjans sāka manevru, lai apsteigtu pirmo kravas auto, taču viņam nācās spēji bremzēt, jo vidējā transportlīdzekļa vadītājs piepeši palielināja braukšanas ātrumu un pūlējās izrauties vadībā. Brīdī, kad jau likās, ka šī automašīna būs apdzinusi pirmo un atkal iekļāvusies normālajā satiksmes plūsmā, Sebastjans atpakaļskata spogulī pamanīja, ka trešais auto arī izslīd no rindas.

Pirmā automašīna brauca tā, lai Sebastjans ar savu auto varētu turēties blakus otrajai. Sebastjans paraudzījās atpakaļskata spogulī un juta, ka satraukums pieaug. Aizmugurē braucošais kravas auto noslēdza iespēju izrauties.

Bruno apsviedās sēdeklī un, nikni vicinot rokas, kliedza, cik skaļi vien spēja: – Atpakaļ!

Trešās kravas automašīnas šofera sejā nemainījās ne vaibsts; tā palika tikpat neizteiksmīga, cik bijusi. Viņa auto aizvien ciešāk tuvojās MG, par spīti tam, ka pirmā automašīna joprojām vēl nebija īsti apsteigusi otro.

– Dieva dēļ! Kusties taču uz priekšu! – kliedza Sebastjans un spieda signāltauri, lai gan bija pilnībā pārliecināts, ka pirmās kravas automašīnas vadītājs tāpat nevar saklausīt viņa vārdus. Atkal paraudzījies atpakaļskata spogulī, viņš ar šausmām konstatēja, ka aizmugurē braucošā kravas automašīna jau atrodas vien dažu collu attālumā no MG aizmugures aizsargstieņa. Priekšā apsteigšanas manevrs turpinājās, tātad Sebastjanam nebija ne mazāko izredžu palielināt ātrumu, lai izrautos no šī neprāta. Tagad jau Bruno izmisīgi māja ar rokām, vēršoties pie smagās automašīnas šofera, kas brauca viņiem kreisajā pusē, taču velti. Šoferim nesagādātu ne mazākās grūtības noņemt kāju no gāzes pedāļa un ļaut nelielajam MG izlauzties drošībā, taču viņš ne reizi pat nepaskatījās vieglā automobiļa virzienā.

Kad aizmugurē braucošais kravas auto ietriecās MG aizmugures aizsargstienī un pastūma auto uz priekšu, Sebastjans ciešāk ieķērās stūrē. Numura zīme aizlidoja pa gaisu. Sebastjans pūlējās pavirzīties vismaz dažas collas tālāk, taču tas nebija iespējams, neietriecoties priekšā braucošajā automašīnā. Tad viņi tiktu saspiesti kā akordeona plēšas.

Pagāja dažas sekundes, un viņi tika atkal pagrūsti uz priekšu, jo aizmugurē braucošais kravas auto kārtējo reizi ietriecās MG aizsargstienī, tikai tagad jau ar lielāku spēku. No priekšā braucošās automašīnas viņus šķīra vairs tikai viena pēda. Pēc trešā trieciena Sebastjana prātā uzplaiksnīja Bruno vārdi: “Vai esi pārliecināts, ka izlēmi pareizi?” Viņš paskatījās uz draugu, kurš tagad jau ar abām rokām bija ieķēries priekšējā panelī.

– Viņi cenšas mūs nogalināt! – Bruno kliedza. – Sebastjan, Dieva dēļ, dari taču kaut ko!

Sebastjans bezpalīdzīgi skatījās uz automašīnām, kas vienmērīgā plūdumā brauca pretī.

Kad priekšā braucošais kravas auto samazināja ātrumu, viņš saprata, ka ir jāpieņem kāds lēmums, turklāt nekavējoties. Varbūt, ka tomēr ir kāda iespēja izglābties…

Vecākajam pasniedzējam, kurš bija atbildīgs par pirmā kursa studentiem, nācās pildīt neapskaužamo uzdevumu – zvanīt zēna tēvam, lai pavēstītu, ka dēls gājis bojā satiksmes negadījumā.

Par autoru

Džefrija Ārčera darbi vienmēr atrodas pasaules bestselleru sarakstu sākumā. Tie pārdoti vairāk nekā divsimt septiņdesmit miljonos eksemplāru. Viņš ir vienīgais rakstnieks, kurš bijis gan daiļliteratūras topu pirmajā vietā (sešpadsmit reizes), gan īso stāstu topā (četras reizes), gan arī izvirzījies vadībā dokumentālajā žanrā (vienu reizi).

Džefrijs Ārčers ir precējies un dzīvo Kembridžā. Viņam ir divi dēli.

www.jeffreyarcher.com

Facebook.com/JeffreyArcherAuthor